Acu veselība dzīves kvalitātei

Par acu veselības un labas redzes neatsveramo nozīmi cilvēka dzīves kvalitātes izjūtā neviens nešaubās. Taču bieži vien, tāpat kā pret savu veselību kopumā, arī pret acu veselību cilvēki mēdz izturēties nevērīgi. Par dzīves laikā vēlamajām acu veselības un redzes pārbaudēm stāsta Capital Clinic Riga oftalmologi.

- Cik bieži un kādos vecuma posmos cilvēkiem vajadzētu apmeklēt acu ārtu profilakses nolūkos?

- Katram, jau sākot no zīdaiņa vecuma, ir ieteicamas regulāras acu pārbaudes. Bērniem profilaktiskās acu veselības pārbaudes nepieciešamas 13-24 mēnešu vecumā, tad 3-4 gadu vecumā un pirms skolas apmeklējuma 6 -7 gadu vecumā vai kā norādījis acu ārsts. Pieaugušajiem profilaktiska acu veselības pārbaude jāveic reizi gadā pēc 40 gadu vecuma vai kā norādījis acu ārsts.

- Kādos gadījumos ar acu ārsta apmeklējumu nevajadzētu kavēties?

- Acu ārsts jāapmeklē vienmēr, ja ir parādījušās sūdzības par redzi vai acu veselību - pasliktinājusies redze, redze kļuvusi miglaināka, parādījusies līniju vai attēla kropļošanās, radies iekaisums, acī iekļuvis svešķermenis u.c. gadījumos.

- Pastāstiet, kas notiek acu ārsta apmeklējuma laikā?

- Acu ārsta konsultācijas būtiska sastāvdaļa ir klienta apmeklējuma mērķa noskaidrošana - vai tās ir sūdzības par redzi, par acu veselību vai arī profilaktiskā redzes pārbaude. Ārsts vienmēr izjautā pacientu par sūdzībām, acu un sistēmiskām slimībām, kā arī acu veselību ģimenē. Ņemot vērā visu noskaidroto, acu ārsts veic izmeklējumus, kas palīdz konstatēt patieso acu veselības stāvokli un pārbaudīt redzi. Pilnvērtīgai acs struktūru izvērtēšanai nepieciešams paplašināt acu zīlītes, tādēļ acu ārsts iepilina acīs pilienus, lai pēc 15-20minūtēm (bērniem nepieciešams ilgāks zīlīšu paplašināšanas laiks) turpinātu izmeklējumus. Ārsts apkopo acu veselības un redzes pārbaudes rezultātus un izrunā tos ar pacientu, kā arī iesaka nākamo vēlamo profilaktisko pārbaužu laiku, vai nozīmē terapiju, ja tā nepieciešama. Nepieciešamības gadījumā nozīmē papildu izmeklējumus vai konsultācijas pie kāda no citiem speciālistiem, piemēram, neirologa vai endokrinologa, jo var gadīties, ka cilvēks nenojauš, ka viņam ir cukura diabēts, bet acu struktūrās iespējams konstatēt izmaiņas.

• jānomet liekais svars;
• jāmaina dīvāna-kartupeļu dzīvesveids pret regulārām fiziskām aktivitātēm;
• jānormalizē asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, sadarbojoties ar ģimenes ārstu;
• neuzsākt vai atmest smēķēšanu!