Sirds veselība | Kardioloģe Svetlana Ratobiļska

#

 

Kā liecina Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģiskais pētījums, paaugstināts asinsspiediens ir 52,8% vīriešu un 41,8% sieviešu Latvijā. Paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mm Hg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tas var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu. Miokarda infarkts – satriekta sirds infarkts jeb miokarda infarkts – tas skan visai biedējoši. Un tā arī ir – īpaši tāpēc, ka tas skar arvien jaunākus cilvēkus. Kas ir miokarda infarkts, kādi ir riski tādā iedzīvoties, kādi ir simptomi, kā to vislabāk diagnosticēt un kā sekmīgi ārstēt, kā arī par iemesliem, kāpēc saslimst arvien jaunāki cilvēki, intervijā žurnālam Ārsts.lv atbildēja Capital Clinic Riga kardioloģe Svetlanai Ratobiļska.

Kas notiek ar sirdi, ja cilvēks piedzīvo infarktu? Sirds – mūsu motors – sitas, sitas un sitas. Katru minūti tā cauri ķermenim izsūknē 3–5 litrus asiņu, apgādājot katru šūniņu ar skābekli un barības vielām, kā arī aizgādājot prom atkritumvielas. Var teikt, ka mūsu sirdij visa mūža garumā jāveic gigantisks darbs. Dažādu iemeslu dēļ – gan ģenētiski noteiktu, gan dzīves laikā iegūtu – sirds var sākt streikot. Miokarda infarkts ir garas reakciju ķēdes posms – aterosklerotisku izmaiņu jeb holesterīna izgulsnēšanās rezultāts pašas sirds asinsvados. Sirdij ar skābekli un barības vielām jāapgādā ne tikai viss ķermenis, bet jāuztur pie dzīvības un jānodrošina ar enerģiju arī pašai sevi. Par to ir atbildīgas vainagartērijas. ja tajās rodas sašaurinājums vai slēgums, kādā sirds muskuļa daļā tiek izraisīti asinsapgādes traucējumi, kuru dēļ iet bojā sirds šūnas. Ja akūta miokarda infarkta gadījumā medicīniskā palīdzība netiek sniegta pēc iespējas ātrāk, miokarda bojājuma zona kļūst arvien plašāka, kas var atstāt neatgriezeniskas sekas. Ja skābekli saturošo asiņu plūsma netiek ātri atjaunota, var rasties paliekošs galvas smadzeņu un citu orgānu hipoksisks bojājums. Tātad – miokarda infarktu var saukt par sistēmisku slimību, kas atsaucas ne tikai uz sirdi, bet arī uz citiem orgāniem, piemēram, aknām un nierēm. Miokarda infarkts nav izolēts process, uz to reaģē viss organisms.

Kā infarkts izpaužas? Infarkts 50–70% gadījumu izpaužas kā pēkšņas, spēcīgas dedzinošas, plēsošas, žņaudzošas sāpes, krūškurvī, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm. Bieži sāpes izstaro arī kreisajā rokā, tās pavada stipra svīšana. Nereti sāpes lokalizējas vēdera augšdaļā. Dažreiz var attīstīties pēkšņs elpas trūkums vai aritmijas sajūta. Cukura diabēta pacientiem miokarda infarkts var noritēt vispār bez sāpēm. Dažkārt cilvēki zaudē samaņu vai arī piedzīvo ļoti spēcīgus galvas reiboņus straujas asinsspiediena krišanās dēļ. Ja pilnībā tiek nosprostota viena no sirds vainagartērijām, attīstās ļoti plašs miokarda bojājums, kas var izraisīt smagus sirds ritma traucējumus, kā arī var iestāties pēkšņa kardiālā nāve. Bez spēcīgajām sāpēm krūtīs par infarktu var liecināt arī šādi simptomi: pārmērīgs nogurums, vājums; galvas reibonis; stipra svīšana aukstiem sviedriem; slikta dūša, vemšana; sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji; apgrūtināta vai smaga elpošana; pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.

Kā rīkoties ja ir aizdomas par miokarda infarktu? Nekavējoties jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Nekādā gadījumā nedrīkst sēsties pie stūres un pats braukt uz slimnīcu, jo stāvoklis var pēkšņi pasliktināties vēl vairāk. Lielākie riski sirds veselībai par šiem riska faktoriem ārsti nepaguruši runā un stāsta nepārtraukti, tomēr tas ir jādara vēl un vēl. Tikai tad, kad saņemtā informācija nonāks līdz cilvēku apziņai un tā rezultātā viņi sāks mainīt dzīves ieradumus, sāks veselīgāk ēst, mazāk ļausies negatīvajam stresam, vairāk sportos, nesmēķēs, tikai tad situācija visā sabiedrībā kopumā uzlabosies.

Vislielākie kaitnieki sirds veselībai ir: fizisko aktivitāšu trūkums; pārlieku liels liekais svars; smēķēšana; neveselīgs uzturs; paaugstināts sliktā holesterīna līmenis asinīs; paaugstināts arteriālais asinsspiediens; cukura diabēts; ilgstošs stress, psihoemocionālā pārslodze, pārdzīvojumi u.c. pie tā dēvētajiem neietekmējamajiem kardiovaskulāro slimību riska faktoriem vēl pieskaita nelabvēlīgu iedzimtību, kā arī vīriešu dzimumu.

Kā diagnosticē un ārstē infarktu? Jo vairāk riska faktoru ir cilvēkam, jo lielāka iespējamība saslimt. Jo agrīnāk riskus nosaka un sāk profilaksi vai terapiju, jo lielāka iespējamība saglabāt sirds veselību. Jāatceras, ka miokarda infarkts mēdz piemeklēt arī šķietami pilnīgi veselus cilvēkus – tādus, kuriem iepriekš minēto riska faktoru nav. Diagnozes noteikšanai ārsti vienmēr veiks asins analīzes un elektrokardiogrammu (ekg), kas dažos gadījumos norāda uz miokarda saslimšanu, taču ne vienmēr šie izmeklējumi sniegs pietiekamas ziņas par patieso veselības stāvokli. Informatīvāks izmeklējums ir ehokardiogrāfija jeb sirds izmeklējums ar ultraskaņu, kas parāda, vai sirds sieniņu kustības ir normālas, sirds dobumu tilpumu, vārstuļu funkciju un cik plašs ir sirds bojājums. Nepieciešamības gadījumā var veikt arī sirds magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai precizētu sirds strukturālas izmaiņas, piemērām, infarkta rētas plašumu un citas izmaiņas, kas nav redzamas, izmantojot citas attēldiagnostikas metodes. Miokarda infarkta gadījumā attīstās išēmiskās izmaiņas noteiktā sirds zonā.

Ļoti informatīvs sirds stāvokļa izmeklējums, ko ik pa laikam vajadzētu veikt katram, īpaši pēc 35 gadu vecuma, ir slodzes tests jeb veloergometrija, kas ļauj novērtēt pacienta fiziskās slodzes toleranci vai organisma izturības līmeni slodzes laikā. Izmeklējums ļauj identificēt miokarda išēmiju, tajā skaitā bezsāpju, kas parādās fiziskās slodzes laikā, kad miokarda prasības pēc skābekļa strauji pieaug, bet sašaurinātas vainagartērijas nav spējīgas pietiekami apgādāt miokardu ar asinīm. Viens no kardiovaskulāro slimību ārstēšanas mērķiem ir pēc iespējas ātrāka miokarda asinsapgādes atjaunošana. piemērotāko ārstēšanu nosaka ārsts – tā var būt medikamentoza terapija vai nosprostoto asinsvadu mehāniska paplašināšana, kā arī citas metodes. atkarībā no rētaudu apjoma, kas veidojas pēc pārciestā miokarda infarkta, izvērtē slimības seku smaguma pakāpi. ir cilvēki, kuriem pēc infarkta nav gandrīz nekādu ierobežojumu, un ir cilvēki, kuru dzīves kvalitāte pēc miokarda infarkta ir ļoti ierobežota izteiktas hroniskas sirds mazspējas dēļ. Tādēļ – nenovērtēsim par zemu sirds veselības profilaktiskās pārbaudes!

Pilna Capital Clinic Riga kardioloģes Svetlanas Ratobiļskas intervija publicēta žurnāla Ārsts.lv maija numurā.

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!