Sievietes krūšu veselība | Ģimenes ārste Dārta Miķelsone

Jautājumi, kas saistīti ar sievietes veselību, tostarp krūts dziedzeru, izsenis bijusi tēma, par kuru sabiedrība runā ne tik labprāt. Šķietami, citu orgānu sistēmu un struktūru slimības ir mazāk personiskas, intīmas, par tām runājam mīļuprāt un daudz, vēlamies veikt dažādas profilaktiskas pārbaudes un izmeklējumus, lai, tā teikt, būtu atbildīgi par savu veselības stāvokli. Attiecībā uz krūts veselību joprojām saglabājas augsti saslimstības rādītāji ar krūts vēzi, un tas joprojām ir biežākais nāves cēlonis sievietēm, skaidro Capital Clinic Riga ģimenes ārste Dārta Miķelsone. 

Jebkura sieviete var apzināt riska faktorus, kas saistīti ar paaugstinātu krūts vēža attīstības iespējamību.

• Dzimums – lai arī ievērojami lielākā daļa krūts vēža gadījumu vērojama sieviešu vidū, tomēr apmēram 1% no visiem krūts vēžu gadījumiem konstatēta vīriešiem. būt sievietei nozīmē būt pakļautai ievērojami lielākai iespējamībai saslimt ar krūts vēzi.

• Vecums – saslimstība ievērojami palielinās, pieaugot vecumam. Biežāk tas skar sievietes vecumā no 55 gadu vecuma, lai gan risks palielinās, sasniedzot jau 40 gadu slieksni.

• Ģenētika un ģimenes anamnēze – zināmi vairāki gēni, piemēram, BRCa1 un BRCa2, kas, vienkāršoti runājot, atbild par radušos šūnu bojājumu novēršanu krūts, olnīcu un citos audos. apmēram 5–10% krūts vēža gadījumu konstatējamas mutācijas šajos gēnos. veselai pacientei, kurai konstatēta ģenētiska mutācija, risks dzīves laikā saslimt ar krūts vēzi palielinās līdz pat 80%. Šo gēnu bojājumus, bojātus variantus iespējams gan iegūt dzīves laikā, gan mantot no vecākiem. Tāpēc ir svarīgi zināt savas ģimenes slimību vēsturi saistībā ar krūts vēzi. Risks palielinās, ja:

- krūts vēzis konstatēts pirmās pakāpes radiniecēm, sevišķi, ja slimība skārusi radinieci, jaunāku par 45 gadiem;

- ja ģimenē bijuši saslimšanas gadījumi gan ar krūts, gan olnīcu vēzi vai ja 1., 2. pakāpes radiniecei bijis abu lokalizāciju vēzis;
- tuvai asinsradiniecei krūts vēzis skāris abas krūtis (bilaterāls krūts vēzis).

• Iepriekš konstatēts krūts vēzis – pastāv risks, ka vēzis attīstīsies citā vietā tajā pašā vai otrā krūtī.

• Labdabīgas izmaiņas krūtī – lai arī šīs izmaiņas pašas par sevi nav ļaundabīgas, tomēr iespējamība attīstīties krūts vēzim pieaug.

• Saņemta staru terapija krūškurvja un sejas reģionā sakarā ar citām slimībām iepriekš dzīves laikā, visbiežāk limfomu.

• Mēnešreižu sākšanās pirms 12 gadu vecuma vai menopauzes iestāšanās pēc 55 gadu vecuma.

• Estrogēnu un/vai progesteronu saturošu medikamentu lietošana: hormonālās kontracepcijas lietošana, sevišķi pirms pirmās grūtniecības. Tomēr risks praktiski izzūd 10
  gadus pēc lietošanas pārtraukšanas.

• Hormonaizvietojošās terapijas (Hat) lietošana menopauzē. Risks ir mazāks, lietojot tikai estrogēnu saturošus preparātus, kā arī lietojot iespējami zemas devas un īsu laika periodu. Vidēji piecu gadu laikā pēc Hat pārtraukšanas risks ir tāds pats, kā vidēji populācijā. Lai pēc iespējas mazinātu nemodificējamo riska faktoru ietekmi, iespējams pieņemt dažus apzinātus un ārkārtīgi vērtīgus lēmumus, kas saistīti ar veselīga dzīvesveida uzturēšanu, – kontrolēt svaru, lietot sabalansētu uzturu, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, atturēties no alkohola lietošanas un smēķēšanas.

• Pirmā pilna laika grūtniecība līdz 30 gadu vecumam mazina krūts vēža attīstības risku.

• Krūts barošana – nerunājot par citiem ieguvumiem kā bērnam, tā mātei, ko sniedz krūts barošana, tā cita starpā mazina risku attīstīties ļaundabīgām krūts izmaiņām.

Krūts vēža skrīnings

Pacientei, sasniedzot 50 gadu vecumu, ik pēc diviem gadiem tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt krūts vēža mamogrāfijas skrīningu – kopā 10 reizes līdz 69 gadu vecumam. Speciālistu rekomendācijas tomēr ir sākt profilaktiskus mamogrāfijas izmeklējumus jau no 40 gadu vecuma reizi divos gados. Skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta programma, kuras mērķis ir iespējami agrīni atklāt krūts vēža gadījumus un sākt to ārstēšanu. Diemžēl, Latvijā atsaucība veikt skrīninga izmeklējumus ir visai zema – mērķis ir panākt, lai uz aicinājumu veikt mamogrāfiju atsauktos vismaz 75% aicināto, realitātē tie ir bijuši aptuveni 35–40%. Dažkārt paciente uzaicinājumu neuztver gana nopietni – sak, kamēr nav obligāti – kāpēc man jāiet? Skaidrojumi tam ir vairāki – neapzināta norobežošanās no iespējamas saskarsmes ar sliktu diagnozi, nepietiekama informētība par šo slimību un iespējām to ārstēt, neefektīvas informatīvās kampaņas, izmeklējuma apgrūtināta pieejamība un citi. Ģimenes ārsta uzdevums šajā gadījumā ir pacientēm mērķtiecīgi jautāt, vai izmeklējums ir veikts, iedrošināt sievietes atsaukties skrīninga uzaicinājumam, dažkārt palīdzēt kārtot
praktiskos jautājumus, ja vēstule nozaudēta vai nav skaidrs, kur un kā veikt izmeklējumu.

Pilnu interviju ar Capital Clinic Riga ģimenes ārsti Dārtu Miķelsoni lasiet žurnāls Ārsts.lv oktobra numurā.