Hormona kortizola ietekme uz aptaukošanos

#

 

Pastāv viedoklis, ka aptaukošanās vēdera apvidū ir saistīta ne tikai ar nesabalansētu uzturu, tajā lietojot lielu tauku un/vai ātro ogļhidrātu daudzumu, bet arī ar pārlieku saasinātu cilvēka reakciju uz stresu. Tā pamatā ir izmaiņas tik smalkā sistēmā kā hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un tās aktivitātē, kā arī simpātiskās nervu sistēmas aktivitātē, un tas visbiežāk ir ģenētiski noteikts. Šīs aktivitātes dēļ pastiprinās kortizola jeb steroīdu hormona, izdalīšanās, kas palielina apetīti un iedarbina vairākus patofizioloģiskus mehānismus, kas veicina aptaukošanos, īpaši abdominālo, kas savukāt veicina cukura diabēta, dislipidēmijas, hipertensijas jeb metabolā sindroma un kardiovaskulāro slimību attīstību. 

Stresa izraisītāji mēdz būt ļoti dažādi: slimības, traumas, saspringts darba režīms vai darba zaudēšana, problēmas attiecībās un citi. 

Lai pārvarētu stresu un atjaunotu organisma homeostāzi, fizioloģiski pastiprināti sāk darboties simpātiskā nervu sistēma, kas mobilizē organismu cīņai, un virsnieres izdala tā dēvētos stresa hormonus: noradrenalīnu un adrenalīnu. 

Tā tiek aktivizēta arī hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass, kas atbrīvo kortizolu. Šie ir svarīgi izdzīvošanas hormoni, un tiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos stresam. Hroniska stresa dēļ pārmērīgi tiek stimulēta hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un kortizola sekrēcija. 

Sabalansēts uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte joprojām tiek uzskatīti par svarīgu aptaukošanās profilaksē un ārstēšanā, tomēr arī citiem faktoriem, to vidū hipotalāma-virsnieru asij, pēdējā laikā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Kaut arī īstermiņa stresa rezultātā cilvēks visbiežāk zaudē ēstgribu, hronisks stress var radīt pretēju efektu. 

Izteikti paaugstināts kortizola līmenis ir vērojams, ja cilvēkam ir endokrīnā slimība - Kušinga sindroms, kas izpaužas ar izteiktu vēdera aptaukošanos, audu mazjutību pret insulīnu, paaugstinātu cukura līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, proksimālo miopātiju jeb muskuļu vājumu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, osteoporozi un depresiju, dzimumtieksmes traucējumiem, menstruācijas traucējumiem, hirsūtismu jeb liekā apmatojuma veidošanos sievietēm un neauglību. Taču šī slimība nav bieži sastopama, biežāk paaugstināts kortizola līmenis tomēr saistāms ar kortizola dzīvesveidu. 

Tas nozīmē, ka taukaudi var ietekmēt kopējo organisma kortizola līmeni, to paaugstinot. Viena no aptaukošanās pazīmēm ir hronisks zemas pakāpes iekaisums, jo taukaudi atbrīvo dažādus iekaisuma mediatorus, tostarp interleikīnu-1, interleikīnu-6 un audzēja nekrozes faktoru alfa (TNFct). Šie iekaisuma citokīni var aktivizēt hipotalāma-hipofīzes-virsnieru asi neatkarīgi vai saskaņoti, tādējādi palielinot kortizola izdalīšanos. Tātad pastāv patofizioloģiska saikne starp aptaukošanos, iekaisuma aktivitāti un kortizola atbrīvošanos. 

Ir liels skaits pētījumu, kas apraksta kortizola un insulīna mijiedarbību un to kopējo ietekmi, regulējot tauku sadalījumu un funkciju. Pētījumos vērojama korelācija starp hronisku stresu, hipotalāmavirsnieru ass aktivitātes izmaiņām un aptaukošanos. Izpratne par šo saistību un mijiedarbību ar citiem faktoriem ir svarīga, veidojot efektīvu ārstēšanas plānu adipozitātes un ar to saistīto slimību ārstēšanā. 

Pilnu interviju ar Capital Clinic Riga endokrinoloģi Gitu Ertu iespējams izlasīt žurnāla Ārsts.lv jūlija numurā. 

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!