Capital Clinic Riga psihiatre Laura Štāne atklāti par aizspriedumiem, kas saistās ar psihiskām saslimšanām

Latvijā psihiskās saslimšanas joprojām ir mazliet tāda kā tabu tēma. Cilvēki neslēpj, ja viņiem jādodas pie neirologa, kardiologa vai cita speciālista, bet faktu, ka jāapmeklē psihiatrs, drīzāk patur pie sevis. Par to, kāpēc šī joma joprojām aizdomu un neuzticības miglā tīta, žurnālam "Veselība" pastāstīja Capital Clinic Riga psihiatre Laura Štāne. 

Kāpēc attiecībā uz psihiatriju joprojām valda aizspriedumi? 

Jā, tas tā joprojām ir. Piemēram, situāciju ar lauztu kāju cilvēkiem, protams, ir vieglāk pieņemt, jo saprotams, kas noticis, ir pilnīgi skaidri ārējie apstākļi, kādēļ tas gadījies, un zināms, ko šādā situācijā darīt. Runājot par psihiskiem traucējumiem, viena lieta, ko grūti pieņemt, - situāciju grūti kontrolēt, jo ir daudz nezināmu faktoru. Dažkārt man pacienti lūdz, lai izrakstā nelieku zīmogu, kur parādās specialitāte - psihiatrs, jo baidās, ka viņus uzskatīs par kaut kādā ziņā nepilnvērtīgiem, vairāk slimiem, nelīdzsvarotiem, tādēļ viņi saņems nosodījumu no apkārtējiem. Man pacienti ir teikuši, ka tad, kad viņi kādam tuviniekam pateikuši par savām problēmām, izrādās, ka apkārt ir arī citi, kuriem bijušas līdzīgas problēmas, un nosodījums nemaz nav tik liels -no darba laukā nemet, tiesības neatņem un dzīvot var arī tad, ja apkārtējie zina, ka ir psihiskas dabas problēmas. 

Lai gan ir šie aizspriedumi, tomēr līdz psihiatra kabinetam cilvēki nonāk...  

Tie, kas tomēr sadūšojas, ar kādām sūdzībām vēršas pie jums? 

Sūdzības ir ļoti dažādas. Vienas no biežākajām ir par miega traucējumiem, kas sastopami bieži un ir pavadošie simptomi lielākajai daļai psihisku traucējumu. Tā vārdu pa vārdam tiekam klāt problēmas būtībai un varam sākt to risināt. Dažkārt pie manis ierodas tuvinieki, kuri vēlas palīdzēt kādam cilvēkam un jūt, ka viņiem vajadzētu aprunāties ar psihiatru. Arī šajās situācijās iesaku akcentēt uzmanību uz miega traucējumiem, jo tie ir traucējumi, par kuriem cilvēki var runāt vieglāk nekā par citām, ar psihiatriju saistītām problēmām. 

Vai miega traucējumi norāda uz psihisku saslimšanu? Ārkārtīgi reti problēma, kuras dēļ cilvēks cieš, ir ne ar ko citu nesaistīti miega traucējumi. Nereti tie kombinējas ar depresijas simptomiem, izdegšanas sindroma vai veģetatīvās distonijas pazīmēm. Miega traucējumi mēdz būt bieži sastopama problēma, kuru cilvēks apzinās kā problēmu, kas būtu jārisina. Tie var izpausties kā apgrūtināta iemigšana, bieža mošanās naktī, neizgulēšanās sajūta no rīta, miegainība pa dienu. Ilgāk parunājot, mēdz atklāties, ka kādu laiku neko negribas, ir apātija, nav spēka, iespējamas arī citas norādes par psihiskiem vai emocionāliem traucējumiem. Lai cilvēkam palīdzētu, nepieciešams saprast, kas tieši un kāpēc ar šo cilvēku notiek. 

Vai to, ka cilvēkam ir psihiska saslimšana, psihiatrs var pateikt jau pirmajā vizītē? 

Diagnozes uzstādīšana daudzās psihiatriskās saslimšanās nav tikai brīdī, kad pacients sastopas ar speciālistu, Svarīgs ir arī laika kritērijs un citi faktori, piemēram, pacienta reakcija uz ārstēšanu. Tāpēc diagnoze nereti netiek uzstādīta pirmajā tikšanās reizē. Tomēr palīdzēt cilvēkam var arī pirms precīzas diagnozes uzstādīšanas, jo liela daļa psihisku stāvokļu atbilst vairākām diagnozēm. Spilgts piemērs ir akūta psihoze, kuras ārstēšana neatkarīgi no cēloņa ir līdzīga, un to nepieciešams ārstēt pēc iespējas ātrāk. Psihiatrijā, iespējams, izteiktāk nekā citās medicīnas nozarēs vērojams, ka robežas starp diagnozēm nav strikti noteiktas un daļēji pārklājas. Piemēram, cilvēkam ar izdegšanas sindromu var parādīties izteiktas veģetatīvās distonijas vai depresijas pazīmes. Kā arī minētie traucējumi var pāriet no viena stāvokļa citā. 

Izdegšana. Ka jūs ieteiktu sevi pasargāt, lai tā nenotiktu?

Vajag atpūsties. Jāsaprot, ka cilvēkam ik pa laikam nepieciešams atjaunoties gan fiziski, gan emocionāli. Neirožu klīnikā bieži nonāk sievietes pēc 30 gadu vecuma, kas veiksmīgi ilgstoši ir strādājušas bez atvaļinājuma, un viņām viss ir lieliski sanācis. Tas ir ļoti izplatīts - būt varonīgām, visu varošām. Tomēr ir pienācis brīdis, kad viņas saprot, ka vairs nevar aiziet uz darbu. Parādās arī fiziska rakstura veselības problēmas -saasinās muguras sāpes, parādās nespecifiski elpošanas traucējumi, sirdsdarbības traucējumi. Šīs sūdzības bieži vien pārklājas ar distonijas simptomiem, tā ir organisma reakcija uz to, ka ilgstoši ir ignorēta nepieciešamība atpūsties, atjaunoties. Dažkārt ir situācijas, kad cilvēks aiziet atvaļinājumā, bet viņam ir trauksme no tā, ka viņš nezina, ko atvaļinājumā darīt, jo vairākus gadus bez tā ir izticis. Svarīgi ir atrast veidu, kā atjaunot savus resursus un netērēt tos tur, kur tas nav nepieciešams. 

Pilnu interviju ar psihiatri Lauru Štāni lasi žurnāla "Veselība" 2018.gada maija numurā.