Kā pareizi elpot skriešanas laikā? Vai elpošanas veids jāmaina, skrienot aukstajā gadalaikā?

Konsultē VC4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga pneimonoloģe Madara Tirzīte

Skriešanas laikā var notikt slodzes inducēta bronhokonstrikcija – elpceļu patoloģiska sašaurināšanās. Tas parasti notiek pacientiem, kam ir bronhiāla astma, pat, ja astma ir ļoti viegla vai epizodiska. Ja pacientam ir simptomātiska astma, slodzes inducēta bronhokonstrikcija notiek līdz pat 80% pacientu. Tas, cik izteikta un nozīmīga bronhu sašaurināšanās skriešanas laikā būs bronhiālas astmas pacientiem, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, līdz ar to atšķiras arī izpausmes un simptomi, ko katrs izjūt.

Kopumā aptuveni 7-20% no kopējās populācijas skriešanas laikā notiek bronhokonstrikcija. Tas notiek vairāku izmaiņu elpceļos faktoru dēļ, kas visas ir saistītas ar to, ka skriešanas laikā cilvēki elpo ātrāk, un ieelpotais gaiss netiek gana daudz mitrināts un sasildīts. Ir nepareizi skriešanas laikā elpot caur atvērtu muti, jo gaisa sasildīšana un mitrināšana pārsvarā notiek tieši degunā, līdz ar to, elpojot caur muti, ieelpotais gaiss ir vēl aukstāks un vēl mazāk mitrināts, nekā elpojot caur degunu. Tādēļ viegli secināt, ka, skrienot aukstajā gadalaikā, kad gaiss pats par sevi ir aukstāks, bronhokonstrikcijas risks paaugstinās.

Nevēlamās bronhu sašaurināšanās simptomi ir elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs, klepus. Parādoties šīm sūdzībām nevajadzētu turpināt skriešanu. Vēlamas turpmākas pārbaudes pie ģimenes ārsta vai pneimonologa.

Skriešanas laikā labāk elpot lēnākām, dziļākām ieelpām. Tāpat labāk elpot „ar vēderu”, nevis „ar krūtīm”. Elpojot „ar vēderu”, tiek stiprināta un efektīvāk noslogota diafragma, kas ir viens no galvenajiem elpošanas muskuļiem. Lai trenētos pareizi elpot, profesionāli skrējēji izmanto treniņus pēc Pilatesa metodes, Latvijā parasti tā tiek apzīmēta kā Pilates vingrošana (nosaukta metodes izveidotāja Jozefa Pilates vārdā).