Bērnu alergologs

Bērnu alergologs ir ārsts, kurš specializējas bērnu alerģiju diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Viņš palīdz noteikt un ārstēt dažādas alerģiskas slimības bērniem, piemēram:

• pārtikas alerģijas (piemēram, uz pienu, olām, riekstiem u.c.);
• alerģisks rinīts (ziedputekšņu vai putekļu ērcīšu izraisīts iesnas);
• astma;
• ādas alerģijas, piemēram, atopiskais dermatīts (ekzēma);
• nātrene un citi izsitumi;
• anafilakse (dzīvībai bīstama alerģiska reakcija).

Alergologs parasti nozīmē testus, lai noteiktu, pret ko tieši bērnam ir alerģija. Viņš arī izstrādā ārstēšanas plānu, kas var ietvert medikamentus, diētas pielāgojumus vai imūnterapiju.

Kādos gadījumos jāvēršas pie bērnu alergologa?

Pie bērnu alergologa jāvēršas, ja novēro kādas no šīm pazīmēm, kas var liecināt par alerģiju un nepāriet vai atkārtojas:

Elpošanas simptomi:

• ilgstošas iesnas, šķaudīšana vai deguna aizlikums (īpaši sezonāli);
• klepus, īpaši naktīs vai pēc fiziskām aktivitātēm;
• elpas trūkums, sēkšana (čīkstoša elpošana);
• aizdomas par astmu.

 Ādas problēmas:

• atopiskais dermatīts (sausums, nieze, izsitumi, kas atkārtojas);
• nātrene (sarkani, niezoši izsitumi, kas parādās pēkšņi);
• sejas vai plakstiņu pietūkums pēc noteiktu produktu lietošanas.

Pārtikas alerģijas pazīmes:

• izsitumi, pietūkums, vemšana, caureja, sāpes vēderā pēc konkrētu ēdienu ēšanas;
• aizdomas, ka bērns nepanes noteiktus produktus (piem., pienu, olas, riekstus).

 Reakcijas uz apkārtējo vidi:

• simptomi pēc saskarsmes ar dzīvniekiem, putekļiem, ziedputekšņiem, pelējumu;
• bieži acu iekaisumi (apsārtums, asarošana, nieze).

 Steidzami gadījumi (neatliekami jāmeklē palīdzība):

• spēcīga alerģiska reakcija ar sejas/tūskas pietūkumu, elpas trūkumu, vemšanu, samaņas zudumu – tas var būt anafilaktisks šoks.

Ja šie simptomi atkārtojas vai traucē ikdienas dzīvi, noteikti ir vērts vērsties pie bērnu alergologa. Ātrāka diagnostika palīdzēs izvairīties no smagākām komplikācijām un uzlabos dzīves kvalitāti.

Biežākās alergoloģiskās slimības bērniem, ar kurām visbiežāk saskaras gan vecāki, gan pediatri:

1. Alerģisks rinīts (siena drudzis)

• Izraisa putekšņi, putekļu ērcītes, pelējums, dzīvnieku blaugznas.
• Simptomi: šķaudīšana, tekošs vai aizlikts deguns, nieze acīs un degunā, acu asarošana.
• Bieži parādās pavasarī vai rudenī (sezonāli), bet var būt arī visu gadu (perennāls).

2. Atopiskais dermatīts (atopiska ekzēma)

• Hroniska, niezoša ādas slimība.
• Parasti sākas agrā bērnībā (bieži pirmajos dzīves mēnešos).
• Saistīta ar paaugstinātu jutību pret pārtiku vai vidi.
• Bieži lokalizējas uz sejas, elkoņiem, ceļgaliem, rokām.

3. Pārtikas alerģijas

• Visbiežāk sastopamie alergēni: govs piens, olas, zemesrieksti, rieksti, soja, kvieši, zivis, jūras veltes.
• Simptomi: izsitumi, nieze, pietūkums, vemšana, sāpes vēderā, caureja, reizēm – elpas trūkums vai anafilakse.
• Dažiem bērniem pārtikas alerģijas var pāriet, augot lielākiem.

4. Bronhiālā astma (alerģiskas izcelsmes)

• Bieži saistīta ar citiem alerģijas veidiem (piem., rinītu).
• Simptomi: klepus (īpaši naktīs vai pie slodzes), sēkšana, elpas trūkums, spiedoša sajūta krūtīs.
• Var būt provocēta arī ar aukstu gaisu, fizisku slodzi, smaržām vai infekcijām.

5. Nātrene un angioneirotiskā tūska

• Ātrs izsitumu parādīšanās (nātrene – sarkani, niezoši pacēlumi).
• Angioneirotiskā tūska – dziļāka tūska, piemēram, uz sejas, plakstiņiem, lūpām, mēles.
• Bieži rodas kā alerģiska reakcija uz ēdienu, medikamentiem, kukaiņu dzēlieniem.

6. Anafilakse

• Reta, bet dzīvībai bīstama alerģiska reakcija.
• Strauji sākas pēc saskares ar alergēnu (bieži pārtika, zāles vai kukaiņu dzēlieni).
• Simptomi: elpas trūkums, tūska, spiediena pazemināšanās, samaņas zudums.
• Nepieciešama tūlītēja palīdzība (epinefrīna injekcija).

Vizīte pie bērnu alergologa parasti ir mierīga, bet ļoti rūpīga, jo ārstam jānoskaidro gan simptomi, gan iespējamie cēloņi. Vizīte parasti sastāv no šādiem posmiem:

1. Saruna (Anamnēze)

Ārsts uzdod daudz jautājumu par:

• Simptomi: kas, kad, cik bieži, kas izraisa?
• Uzturs: vai ir aizdomas par pārtikas alerģijām?
• Vides faktori: vai simptomi parādās kontaktā ar dzīvniekiem, ziedputekšņiem, putekļiem?
• Ģimenes vēsture: vai kādam no vecākiem/vecvecākiem ir alerģijas vai astma?
• Iepriekšējie izmeklējumi vai ārstēšana.

Padoms: vari pierakstīt simptomus, uztura dienasgrāmatu vai fotografēt izsitumus, ja tie jau ir pārgājuši.

 2. Fiziskā apskate

Ārsts pārbauda:

• Ādu – meklē izsitumus, sausumu, ekzēmu.
• Degunu un kaklu – iekaisuma vai alerģiska rinīta pazīmes.
• Plaušu klausīšana – vai ir sēkšana, kā elpo bērns.
• Acis – apsārtums, pietūkums, asarošana.

3. Alerģijas testi (ja nepieciešams)

Parasti neveic uzreiz zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, bet vecākiem bērniem:

• Ādas dūriena tests (prick tests) – neliels daudzums alergēnu uzpilināts uz ādas un ar mazu dūrienu ieberzts. Ja ir alerģija – parādās apsārtums vai apsārtums ar niezi.
• Asinsanalīzes (IgE testi) – nosaka alerģisko antivielu daudzumu asinīs. Specifiskais IgE pret alergēnu komponentēm jeb molekulārie alergēni nosaka imūnreakciju uz atsevišķām alergēna molekulām.
• Spirogrāfija (ja aizdomas par astmu) vai eliminācijas diētas (pārtikas alerģiju un nepanesību gadījumā).

4. Diagnostika un ārstēšanas plāns

Ārsts paskaidro:

• Vai bērnam ir alerģija un uz ko.
• Ko darīt ikdienā – ko izvairīties, kā rīkoties simptomu gadījumā.
• Vai nepieciešami medikamenti (piemēram, antihistamīni, inhalatori, ādas krēmi).
• Iespējams – imūnterapijas apsvēršana ilgtermiņā (alerģijas “norūdīšana”).

5. Izglītošana vecākiem

Vecākiem parasti tiek paskaidrots:

• Kā rīkoties alerģiskas reakcijas gadījumā.
• Kā pareizi lietot medikamentus (arī adrenalīna auto-injektoru, ja nepieciešams).
• Kā samazināt alergēnu klātbūtni mājās.

Zināšanai!

Vizītei pie bērnu alergologa nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, taču pacienti tiek aicināti ņemt līdzi medicīnisko dokumentāciju par iepriekš veiktajiem izmeklējumiem (to rezultāti, piekļuves kodi) un ārstēšanu (t.sk. izraksti no slimnīcas).

Pieejami maksas pakalpojumi.