Neirologs

Neirologs ir ārsts, kas specializējas nervu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Nervu sistēmā ietilpst smadzenes, muguras smadzenes un perifēriskie nervi.

“Capital Clinic Riga” neirologs sniedz konsultācijas pieaugušajiem, ja novērojamas:

• galvassāpes;
• samaņas, apziņas traucējumi, reiboņi;
• insulti un to sekas, profilakse, ārstēšana;
• mugurkaula, roku un kāju sāpes;
• veģetatīvā distonija, stresa radīti veselības traucējumi;
• miega traucējumi.

Pie neirologa jāvēršas, ja rodas šādi simptomi:

Galvassāpes un reiboņi

• Spēcīgas, biežas vai hroniskas galvassāpes (piemēram, migrēna).
• Pēkšņas, neizskaidrojamas galvassāpes.
• Reiboņi, nestabilitāte vai līdzsvara traucējumi.

Kustību un muskuļu problēmas

• Muskuļu vājums vai spēka zudums (īpaši, ja progresē).
• Trīce vai nekontrolētas kustības (piemēram, Parkinsona slimības pazīmes).
• Krampji vai muskuļu raustīšanās.
• Koordinācijas traucējumi (piemēram, grūtības staigāt).

Jutīguma un sajūtu traucējumi

• Tirpšana, nejutīgums vai durstīšanas sajūta rokās vai kājās.
• Dedzināšanas vai sāpes nervu trajektorijā (piemēram, radikulīts).
• Samazināta jutība pret pieskārieniem, sāpēm vai temperatūru.

Atmiņas un domāšanas traucējumi

• Aizmāršība, apjukums, grūtības koncentrēties.
• Runas traucējumi vai neskaidra izteikšanās.

Biežākās nervu sistēmas slimības ir:

Insults

• Notiek, ja smadzenes nesaņem pietiekami daudz asins un skābekļa.
• Var būt išēmisks (asinsvada nosprostojums) vai hemorāģisks (asiņošana smadzenēs).
• Simptomi: pēkšņa vājuma sajūta vienā ķermeņa pusē, runas traucējumi, sejas asimetrija.

Epilepsija

• Hroniska slimība, kas izraisa atkārtotus krampjus.
• Cēloņi var būt ģenētiski vai iegūti (traumas, audzēji, infekcijas).
• Simptomi: pēkšņas krampju lēkmes, samaņas zudums, nekontrolētas kustības.

Migrēna un citi galvassāpju veidi

• Migrēna izraisa stipras, pulsējošas galvassāpes, bieži ar sliktu dūšu un jutīgumu pret gaismu.
• Cēloņi var būt stress, hormonu svārstības, pārtikas produkti.

Parkinsona slimība

• Hroniska neirodeģeneratīva slimība, kas ietekmē kustības.
• Simptomi: trīce, muskuļu stīvums, lēnas kustības, līdzsvara traucējumi.

Multipla skleroze (MS)

• Autoimūna slimība, kas bojā centrālo nervu sistēmu.
• Simptomi: redzes traucējumi, muskuļu vājums, līdzsvara un koordinācijas problēmas.

Alcheimera slimība un citas demences

• Hroniska smadzeņu slimība, kas izraisa atmiņas un domāšanas traucējumus.
• Simptomi: aizmāršība, apjukums, grūtības veikt ikdienas darbības.

Perifēro nervu slimības (neiropātijas)

• Nervu bojājumi, kas izraisa tirpšanu, sāpes un nejutīgumu ekstremitātēs.
• Cēloņi: diabēts, infekcijas, alkohola lietošana, vitamīnu trūkums.

Smadzeņu audzēji

• Labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji, kas var ietekmēt smadzeņu darbību.
• Simptomi: galvassāpes, redzes traucējumi, atmiņas problēmas, kustību traucējumi.

Neirologa vizītes laikā ārsts novērtē pacienta nervu sistēmas stāvokli un mēģina noteikt iespējamos traucējumus. Vizīte parasti sastāv no šādiem posmiem:

• Saruna ar pacientu (anamnēze)

Neirologs uzdod jautājumus par:

• Simptomiem (piemēram, galvassāpēm, reiboni, vājumu, tirpšanu u.c.).
• Simptomu ilgumu, stiprumu un ietekmi uz ikdienas dzīvi.
• Iepriekšējām slimībām un ģimenes slimību vēsturi.
• Lietotajām zālēm un dzīvesveidu.

• Neiroloģiskā izmeklēšana

Neirologs pārbauda:

• Refleksus (izmantojot refleksa āmurīti, lai pārbaudītu, vai tie ir normāli).
• Muskuļu spēku un tonusu (vai ir vājums, stīvums vai trīce).
• Koordināciju un līdzsvaru (piemēram, liek staigāt pa taisnu līniju).
• Jutību (pieskaras ādai, lai pārbaudītu, vai pacients jūt pieskārienus, sāpes, temperatūru).
• Acu kustības un redzi (var izmantot gaismu vai lūgt sekot kustīgam objektam).
• Runu un atmiņu (ja ir aizdomas par demenci vai citiem kognitīviem traucējumiem).

• Papildu izmeklējumi (ja nepieciešams)

Ja nepieciešams, neirologs var nosūtīt uz:

• Magnētisko rezonansi (MRI) vai datortomogrāfiju (CT), lai pārbaudītu smadzeņu vai muguras smadzeņu struktūras.
• Elektroencefalogrāfiju (EEG), lai noteiktu epilepsiju vai citus smadzeņu darbības traucējumus.
• Elektromiogrāfiju (EMG), lai pārbaudītu nervu un muskuļu darbību.
• Asins analīzēm, lai izslēgtu vielmaiņas vai autoimūnas slimības.

• Diagnostika un ārstēšanas plāns

• Neirologs izskaidro iespējamo diagnozi vai nepieciešamību pēc papildu izmeklējumiem.

Zināšanai!

Vizītei pie neirologa nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, taču pacienti tiek aicināti ņemt līdzi medicīnisko dokumentāciju par iepriekš veiktajiem izmeklējumiem (to rezultāti, piekļuves kodi) un ārstēšanu (t.sk. izraksti no slimnīcas).

Pieejami apdrošināšanas kompāniju apmaksāti un maksas pakalpojumi.