Peldoši apduļķojumi acī - vai ir pamats uztraukumam?
Nereti cilvēki sūdzas tieši par peldošiem apduļķojumiem acī, kas ikdienā traucē, satrauc un pat mazliet kaitina. Lai arī vieni paši šie apduļķojumi nav potenciāli bīstami, tas ir tikai normāli, ka cilvēks raizējas. Kas īsti ir tas, ko sajūtam kā redzi apgrūtinošu peldošu "mušiņu"?
Šos apduļķojumus katrs, kas tos pieredzējis, var raksturot dažādi - visbiežāk tie ir kā punktiņi, mēdz teikt -"mušiņas", aplīši, diedziņi. Vislabāk tie pamanāmi, skatoties uz gaišu, vienkrāsainu fonu. Tie pārvietojas, veicot acu kustības, un šķietami bēg prom, ja cenšas skatīties tieši uz tiem. Ne vienmēr to kustība ir sinhronizēta ar acīm, arī uz mirkli fiksējot skatu, nereti šie plankumi joprojām turpina slīdēt. Lai arī var rasties vēlme tos notīrīt vai notraukt, šīs mušiņas ir apduļķojumi acs stiklveida ķermenī. Cilvēkam kustinot aci, tie brīvi peld, izkliedē gaismu un veido ēnas uz tīklenes.
Lai arī šie apduļķojumi mēdz būt kaitinoši, visbiežāk tie neietekmē redzes asumu. Ar laiku daļa no plankumiem var pazust, cilvēks sāk mazāk pievērst uzmanību, kā arī smadzenes pamazām izslēdz šos traucēkļus no mūsu skata.
Acs stiklveida ķermenis ir dzidra, želejveida struktūra, kas piepilda acs dobumu starp lēcu un tīkleni. Tam ir vairākas piestiprināšanās vietas, kur tas cieši pieguļ tīklenei. Gadu gaitā, dažādu faktoru ietekmē, mainās tā struktūra - notiek sašķidrināšanās, sakopotu kolagēna šķiedru veidošanās, kas noved pie konkrētajiem simptomiem. Novecošana ir kā pamatfaktors šīm izmaiņām, kā arī papildus ir citi ietekmējošie faktori, piemēram, miopija jeb tuvredzība, tīklenes distrofiskas izmaiņas, acu traumas, iekaisumi, cukura diabēts un citas sistēmiskas slimības. Statistiski ir noskaidrots, ka izplatība ir 24% no populācijas starp 50-59 gadus veciem un līdz pat 87% starp 80-89 gadus veciem cilvēkiem.
Šo pašu faktoru ietekmē stiklveida ķermenis var sarauties apjomā, kas potenciāli var noritēt ar bīstamākām komplikācijām - radīt tīklenes plīsumus, asins izplūdumus un atslāņot tīkleni, kas savukārt var izpausties ar redzes asuma pasliktināšanos un aptumšojumu. Šajā gadījumā, svarīgi ir laikus atpazīt tādus simptomus kā zibeņošana, dzirksteļošana, kas norāda uz tīklenes kairinājumu. Šo simptomu gadījumā ir nepieciešama acu ārsta apskate, lai precizētu un izslēgtu tīklenes plīsumu draudus.
Nereti cilvēki sūdzas, ka peldošie apduļķojumi parādījušies pēc kataraktas operācijas, bet diezgan droši var apgalvot, ka tie ir bijuši arī pirms tam, tikai kļuvuši pamanāmāki, jo, nomainot apduļķoto acs lēcu pret jaunu, dzidru lēcu, palielinājusies gaismas piekļuve, līdz ar to arī šos apduļķojumus redz vairāk. Atsevišķiem stiklveida ķermeņa peldošiem apduļķojumiem ārstēšana nav nepieciešama. Tie ir jāārstē tikai īpašos gadījumos, ja to ir daudz un ir tik blīvi, ka izraisa būtisku redzes pasliktināšanos un dzīves kvalitātes samazinājumu, kā arī tad, ja stiklveida ķermeņa strukturālās pārmaiņas jau radījušas tīklenes bojājumus.
Lai mazinātu sabiezētos peldošos apduļķojumus, tos var sadalīt sīkākās daļās, izmantojot lāzeru. Izteikti blīvu apduļķojumu gadījumā var veikt vitrektomiju - ķirurģisku operāciju, kad stiklveida ķermenis tiek evakuēts un aizvietots ar citu substanci - silikonu, gāzi.
Tīklenes bojājumus ir svarīgi atklāt pēc iespējas ātrāk, no tā ir atkarīga tālākā ārstēšanas taktika. Nelieliem tīklenes plīsumiem var izmantot lāzeru, lai nofiksētu zonu ap plīsumu, cenšoties izvairīties no draudošas tīklenes atslāņošanās. Savukārt, ja tīklene jau ir atslāņota, tā tiek ārstēta ķirurģiski.
Pilnu interviju ar Capital Clinic Riga ārstu, rezidentu oftalmoloģijā Dāvi Raščevski lasiet žurnāla Ārsts.lv 2018.augusta izdevumā.