Bērna pēda – kas par to ir jāzina?
16.11.2020Visizplatītākais vecāku jautājums par bērna pēdas attīstību ir saistīts ar plakano pēdu. Kā mājas apstākļos var pārbaudīt plakanās pēdas esamību vai neesamību un kādi ir fizioterapeita ieteikumi pēdas profilaksei? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Capital Clinic Riga sertificēta bērnu fizioterapeite Liene Dauberga.
Laikā, kad mazulis sāk staigāt, augšanas procesā notiek dažādas fizioloģiskas izmaiņas – veidojas pēda, kāju forma un arī stāja. Katram bērnam šo procesu ietekmē dažādi faktori – tā var būt iedzimtība, pareizs kāju balsts vai citi fizioloģiski procesi. Katrs bērna attīstības posms un katrs pēdas strukturāls vai funkcionāls traucējums var ietekmēt visu ķermeni kopumā, tādēļ zināšanas un savlaicīga konsultācija pie ārsta var būt nozīmīga veselīgam bērna augšanas procesam, jo diagnosticējot ortopēdiskas problēmas agrīnā stadijā, ārstēšana var būt visefektīvākā. Turpretim, vecākiem ir vērts ņemt vērā, ka kāju un pēdu attīstības procesā notiekošās izmaiņas, ir dabisks process, un ne vienmēr ir pamats satraukumam. Kas vecākiem būtu jāzina par sava bērna pēdiņām? Atbildes mums sniegs bērnu fizioterapeite Liene Dauberga.
Pēdas ir svarīgākā kāju daļa, jo balsta visu cilvēka ķermeņa svaru, bet pārvietošanās laikā pēdas darbojas gluži kā atspere, jo saskaroties ar zemi, tās amortizē triecienus.
Kopumā pēdai ir ļoti sarežģīta struktūra – pēdas skeletu veido pēdas pamats, pleznas un pirkstu kauli. Pēdā ir 26 kauli, 33 locītavas, vairāk nekā 100 muskuļi, cīpslas un saites, asinsvadu un nervu tīkls, kā arī citi mīkstie audi. Pēdas un potītes kustību un stabilitāti nodrošina pēdas locītava ar vairākām saitēm locītavas abās pusēs. Vietās, kur divi kauli saskaras viens ar otru, atrodas locītavu skrimšļi. Visas šīs pēdas struktūras notur pēdas velves, kuras staigājot palīdz izlīdzināt ķermeņa svaru uz visu pēdu, kā arī nodrošina pēdas adaptāciju dažādām virsmām.
Vai ar mana bērna pēdām viss ir kārtībā?
Visizplatītākais vecāku jautājums par bērna pēdas attīstību ir saistīts ar plakano pēdu. Tas sāk kļūt aktuāli, kad bērns ir uzsācis staigāt vai arī tad, kad ir pamanīti bērna nodilušie apavi. Tomēr jāteic, ka, lielākoties, satraukumam nav pamata, jo plakanā pēda maziem bērniem ir norma, jo pēdas velves vēl nav attīstījušās. Prasti pēdas velves attīstās līdz 5 gadu vecumam, dažreiz pat līdz skolas vecumam. Laika posmā, kad bērns sāk staigāt, vidēji, tas notiek 1 gada – 2 gadu vecumā, zem bērna pēdiņas ir tauku spilventiņi, tādēļ izskatās, ka pēdas velvītes izliekums ir nepietiekams. Tauku spilventiņi izzūd tikai laika gaitā, arī pēdas velves veidojas bērnam augot.
Vecāku zināšanai!
Lai arī vecumposmā no 2 – 3 gadiem bērna pēdiņa tikai veidojas un tā ir plakanāka kā pieaugušajiem, vecākiem tomēr ir jāseko līdzi bērna pēdu attīstībai. Ir vairāki veidi, kā mājas apstākļos var novērtēt sava bērna pēdas.
Vecāki ļoti vienkārši var novērtēt plakanās pēdas esamību var arī reizēs, kad bērns pēc vannošanās ar savām slapjajām kājām uz grīdas atstāj pēdu nospiedumus. Ja pēdas nospiedums ir bez izliekuma, tas var liecināt par plakano pēdu.
Lai stiprinātu un attīstītu pēdas velvi, bērnam nav nepieciešamas kādas speciālās ortopēdiskās zolītes ar supinatoriem. Labākais veids, kā palīdzēt pēdiņas attīstībai, ir vingrojumi kājām, jo pēdiņa izskatās plakana arī vājo saišu dēļ, kurām vēl jāļauj attīstīties.
Ejiet dabā!
Pirmkārt, ikviens fizioterapeits, plakanās pēdas profilaksei, ieteiks bērnam staigāt ar basām kājām pa nelīdzenām virsmām. Visvienkāršākais veids, kad to īstenot, ir gada siltie mēneši, kad bērns ārā var staigāt ar basām pēdiņām. Tur nemitīgi mainās virsmas – akmeņi, zāle, smiltis, asfalts, līdz ar to, pēdas ir saskarē ar dažādām nelīdzenām virsmām. Vasarā, aizbraucot atpūtā pie jūras, bērnu var mudināt staigāt pa krastu un seklo ūdeni, kur, viļņu ietekmē, smiltīs izveidojušās tādas kā nelīdzenas līnijas, arī staigāšana pa tām nāk par labu pēdu attīstībai.
Vingrinājumi plakanās pēdas profilaksei
Aizvedot bērnu pie fizioterapeita, viņš ieteiks un nodemonstrēs arī dažādus vingrinājumus, ko vecāki var veikt kopā ar bērnu, lai pēdiņas veidotos pareizi. Lūk, daži vingrojumi, ko iesaka fizioterapeite Liene Dauberga:
- Dodieties ārā un tur lieciet bērnam 10 metrus taisnā līnijā pastaigāt uz pirkstgaliem, tad uz papēžiem, pēc tam uz pēdu ārmalām.
- Rotaļājoties, var saburzīt papīrīti vai salveti un likt, lai bērniņš saņem to ar pēdas pirkstiem un pārliek uz citu vietu. Papīra vietā var izmantot jebkuru priekšmetu – lego klucīti, mazu bumbiņu, kastani, akmeni, koka klucīti. Sarežģītāks būs variants, kad bērnam pašam ar saviem kāju pirkstiem jāsaburza salvete vai papīra gabaliņš.
- Vēl kāds vingrinājums - ielikt starp bērna lielo pirkstu un otro pirkstu flomasteru vai pildspalvu un mudināt bērnu uzzīmēt kādu figūru vai burtu.
- Likt bērnam apsēsties uz zemes iztaisnot kājas uz priekšu un, ar kopā saliktām kājiņām, mēģināt pēdas vilkt uz savu pusi un tad atpakaļ, tad atvirzīt pēdas uz sāniem un atkal kopā, kā arī izapļot potītes. Neaizmirst arī par kāju pirkstiem – bērnam tie jāsavelk kopā un tad jāatbrīvo, tad jāmēģina izvērst pēdu pirkstus platus uz sāniem un tad atkal kopā.
- Vecākiem ir iespēja pamasēt bērna pēdas ar bumbiņu, kurai ir mazi radziņi. Bērns to var darīt arī pats, turot bumbiņu rokā un ripinot to virzienā no pēdas papēža līdz pirkstiņiem. Tāpat var šo pašu bumbiņu palikt zem pēdas, un kustināt pēdu virzienā uz priekšu un atpakaļ, uz sāniem un uz riņķi, tādējādi izmasējot savu pēdu.
Galvenais priekšnosacījums - visi šie vingrojumi noteikti ir jāizpilda ar abām pēdām. Bērnam būs lielāka interese, ja šos vingrojumus vecāki īstenos ar rotaļāšanās palīdzību. Būtiski, lai kāds no vecākiem – mamma vai tētis - vingrinājumus pilda kopā ar bērnu, demonstrējot, ka tas ir jautri, patīkami un interesanti!
Apavu loma pēdu veidošanās procesā
Vecākiem ir jāatceras, ka apavi pilda tikai aizsargfunkciju – tāda ir apavu loma jau kopš senseniem laikiem. Apavus bērniem nepieciešams nēsāt tikai dodoties ārpus mājas un gada aukstajā sezonā. Mājās un istabā ļaujiet bērnam skraidīt ar basām kājām!
Kad dodaties bērnam iegādāties apavus, noteikti ņemiet līdzi arī pašu bērnu, jo tad ir lielāka iespēja atrast piemērotākos apavus, kuri derēs perfekti. Tas ir pirmais nosacījums - izvēlēties tādus apavus, kas der, nevis spiež vai ir pa lielu. Ja apavi ir par mazu, tad pēda tiek saspiesta un tajā tiek traucēta asinsrite, tiek saspiesti pēdas kauliņi, bet ja tie ir par lielu, tad palielinās risks aizķerties aiz purngala un gūt traumas. Netaupiet naudu, lai iegādātos apavus ar rezervi.
Apaviem ir jābūt ar elastīgu zoli, lai ejot bērna pēda var veikt pareizu kustību - papēža un pirkstgala pārvēlienu.
Ieteicams iegādāties arī jaunus apavus, kuriem nav iepriekšējā īpašnieka ienēsājuma pazīmes. Ja apavi ir ar nēsāšanas pazīmēm, tas var ietekmēt bērna pēdas veidošanās procesu, jo katram cilvēkam ir atšķirīga ķermeņa svara sadale uz pēdu, un apavi var būt, piemēram, ar vairāk ienēsātu pēdu iekšpusi.
Stiprināt un trenēt muskuļus, lai palīdzētu attīstīties pēdas velvītei un saitēm, var tikai nodarbojoties ar fizisku slodzi, apavi to paveikt nespēs. Esiet aktīvi, darbojaties ar saviem bērniem un ļaujiet viņiem staigāt ar basām kājām! Fizioterapeite Liene Dauberga atgādina: “Atcerieties, ka bērnam pirmais paraugs esiet jūs paši, tāpēc rādiet piemēru un dariet to visu kopā!”
Vairāk lasiet žurnālā “Mūsu bērns”