Interesantas atziņas un fakti
Ja veselība būtu atkarīga no veselības nozares politiķiem, mēs jau sen būtu izmiruši. (Gerhards Kohers, šveiciešu politologs, publicists)
Kam nav veselības, tam nav nekā.(Franču teiciens)
Kuram šķiet, ka viņam nav laika parūpēties par ķermeņa mundrumu, agrāk vai vēlāk būs jāvelta laiks slimībai. Ko izvēlies tu? (Ķīniešu gudrība)
Veselība ir galvenais pienākums dzīvē. (O. Vailds)
Ko līdz man visa pasaules nauda? Neviens slimais nevar izbaudīt dzīvi!(Gēte)
Depresijas biežums sievietēm ir 1,5 - 3 reizes lielāks nekā vīriešiem.To mēdz skaidrot gan ar estrogēnu un progesterona ietekmi, gan ar sievietes sociālās lomas atšķirībām. Ir novērojumi, ka vecumā pēc klimaksa iestāšanās sieviešu un vīriešu depresiju biežums ir līdzīgs.
Ar rinosinusītu jeb deguna un deguna blakusdobumu gļotādas iekaisumu ik gadu slimo līdz 16% populācijas. Kā liecina statistika, ģimenes ārsta praksē pacientiem ar akūtiem augšējo elpceļu iekaisumiem akūts rinosinusīts ir līdz 38% gadījumu, bet otorinolaringologa praksē šis rādītājs sasniedz pat 83%.
Pasaules Veselības organizācija saslimšanu ar 2.tipa cukura diabētu definē kā globālu epidēmiju.Katru gadu apmēram 7 miljoniem cilvēku diagnosticē cukura diabētu, tas nozīmē - cukura diabētu diagnosticē 2 cilvēkiem katrās 10 sekundēs.
Vīrushepatīts B(VHB) 21. gadsimta sākumā ir visizplatītākā asins transmisīvā infekcija pasaulē. Ar HBV inficētām personām ir lielāks risks saslimt ar aknu cirozi (AC) un hepatocelulāru karcinomu (HCC) nekā neinficētiem cilvēkiem. Ar HBV inficētām personām, īpaši hroniska VHB gadījumā, būtiski pasliktinās dzīves kvalitāte.Latvijā ir vidēja HBV infekcijas izplatības intensitāte – 2 – 3% iedzīvotāju ir konstatēti šīs infekcijas marķieri. Pēdējo piecu gadu laikā intensīvais rādītājs bija no 7,4 līdz 6,3 uz 100 000 iedzīvotāju, tomēr tas ir augstāks nekā vidējais Eiropas valstīs.
Katru gadu visā pasaulē miljoniem pacientu nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās ar sāpēm krūtīs. Apmēram pusei no tiem tiek diagnosticēts akūts koronārais sindroms(AKS), kas ir ļoti nopietna sabiedrības veselības problēma, kas saistīta ar lielu hospitalizācijas biežumu un mirstību. No visiem pacientiem ar AKS apmēram puse mirst, nesasniedzot slimnīcu. No pacientiem, kuri sasniedz slimnīcu, vēl 25% mirst pirmā gada laikā.
Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem vairāk nekā 300 miljoni cilvēkiem pasaulē ir migrēna. Trīskārt biežāk ar to slimo sievietes nekā vīrieši. Zinātnieki ir izpētījuši, ka migrēnas pacientu smadzenes izskatās citādāk nekā veselu cilvēku smadzenes. Pastāv atšķirības smadzeņu garozas formā un biezumā, kā arī smadzeņu kroku formā un veidā. Iespējams, ka pie tā vainojami gēni.
Lai gan cilvēkam, kurš sirgst ar neirodermītu, āda ir apsārtusi, zvīņojas un neizskatās pārāk pievilcīgi, apkārtējiem nav iemesla uztraukties – neirodermīts nav lipīgs!