Diabēts un seksuāla disfunkcija

 

Konsultē Capital Clinic Riga endokrinoloģe, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste dr. Gita Erta

#

 

Cukura diabēts ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām, kas ir saistīta ar seksuālo disfunkciju. Vienlaikus gan pacientiem, gan ārstiem tas ir delikāts sarunu temats, taču tiklīdz tas tiek izrunāts un atrisināts, pacientiem var sniegt uzlabojumu vairākās veselības jomās.

Pētījumos pierādīts, ka vīriešiem, kuriem diagnosticēts cukura diabēts, ir trīs reizes liekāks risks attīstīties seksuālajai disfunkcijai.

Sievietēm korelācija starp diabētu un seksuālo disfunkciju ir mazāk pārliecinoša. Tiek novērots, ka sievietēm seksuālā disfunkcija vairāk ir saistīta ar sociālajiem un psiholoģiskajiem aspektiem.

 

Riska faktori

Hiperglikēmiju uzskata par vienu no patoģenētiskajiem faktoriem, kas nosaka erektīlās disfunkcijas (ED) attīstību. Diabēta pacientiem bieži vien ir arī hipertensija, dislipidēmija, liekais svars, kaitīgie ieradumi (smēķēšana ), kuri paši par sevi ir seksuālās disfunkcijas riska faktori gan vīriešiem, gan sievietēm . (1-6)

ED ir bieži sastopama veselības poblēma, kas pieaug līdz ar vecumu. Erektīlās disfunkcijas prevalence: 1 % -10 % vīriešu, kas jaunāki par 40 gadiem, 2 % - 9 % no 40 līdz 49 gadiem, 20 % - 40 % vīriešu no 60-69 gadu vecumam, sasniedzot augstāko līmeni vīriešiem, kas vecāki par 70 gadiem ( 50 % -100 % ).

Vairākos pētījumos ir pierādīta korelācija starp ED un lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, piemēram, smēķēšanu (7), hipertensiju (8), hiperlipidēmiju (9), metabolo sindromu (10). Ir vērojama korelācija arī ar depresiju (11;12) un sliktu vispārējo veselības stāvokli (13). Turklāt ED ir marķieris, kas korelē ar ievērojami paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, insulta risku un visu cēloņu letalitāti (14;15;16). ED var samērā viegli diagnosticēt, ievācot anamnēzi, vai arī izmantojot standartizētu aptaujas anketu.( International Index of Erectile Function)

Vairāki medikamenti, kas bieži tiek ordinēti diabēta pacientiem, piemēram, antihipertensīvie līdzekļi ( β - blokatori, tiazīdu grupas līdzekļi, spironolaktons), psihotropie medikamenti (antidepresanti) un fibrāti, var veicināt ED attīstību. Lai gan medikamenti kā tiešs ED cēlonis ir tikai 5%, tomēr medikamentu klāsts, kas var veicināt ED, ir iespaidīgs. Interesanti, ka mērens alkohola patēriņš (ne vairāk par 5 % no kopējā dienas kaloriju patēriņa), iedarbojas aizsargājoši pret ED (17).

Patoģenēze

Diabēta ED patoģenēze ir multifaktoriāla, nozīme ir gan psiholoģiskiem faktoriem, gan vaskulopātijai, neiropātijai, viscerālai adipozitātei, insulīna rezistencei un hipogonādismam.

Esposito et al (18) diabēta pacientiem ar ED, salīdzinot ar nediabēta pacientiem, konstatē cirkulējošā endotēlija mikrodaļiņu koncentrācijas pieaugumu, kas liek domāt, ka arī endotēlija disfunkcijai ir nozīme ED patoģenēzē.

Samazināta testosterona koncentrācija ir konstatēta 25% vīriešu ar 2.tipa cukura diabētu, kas asociējas ar zemu luteinizējošā hormona (LH) un folikulus stimulējošā hormona (FSH) koncentrāciju (19;20). Testosterons tiek lietots pacientiem ar hipogonādismu, lai gan pirms tam būtu rūpīgi jāizvērtē ieguvumu un risku attiecība (21;22).

Diabēta pacientiem bieži sakarā ar insulīnrezistenci ir zems seks- hormonu saistošā globulīna (SHBG) līmenis, kā arī paaugstināta aromatāzes aktivitāte, kas viscerālos taukaudos rada testosterona konversiju estrogēnos, paaugstinās arī iekaisuma citokīnu līmenis, kas nomāc gonadotropīnu atbrīvojošā hormona un LH sekrēciju (23;24). Bellastella et al (25) skaidro, ka hipogonadotropam hipogonādismam iespējama arī autoimūna patoģenēze.

Klīniskie novērojumi liecina, ka aptaukošanās sekmīga ārstēšana vīriešiem, rada testosterona koncentrācijas palielināšanos un estrogēna koncentrācijas samazināšanos asinīs.

ED ārstēšana

Ņemot vērā multifaktorālu etioloģiju, ED ārstēšanā diabēta slimniekiem nepieciešama vispusīga pieeja. Pirmais solis ir novērst ietekmējamos riska faktorus un veicināt veselīgu dzīvesveidu.

1.tab. Kopsavilkums par terapijas iespējām iespējām vīriešiem

Terapija

Darbības mehānisms

Indikācijas

Dzīvesveida izmaiņas (svara mazināšana, pietiekoša fiziskā aktivitāte, smēķēšanas atmešana)

Riska faktors modifikācija

Aptaukošanās asociētie kardiovaskulāro riska faktori

PDE5 inhibitori

Inhibē PDE5 enzīmu, prolongē cGMPaktivitāti

Pirmās līnijas farmakoloģisko terapiju

(kontrindicēta nitrātu lietotājiem )

Intrakavernozas vai transuretrālas vazoaktīvais vielas

 

 

PGE1

Palielina cAMP, izraisot gludo muskuļu relaksāciju

 

Papaverīns

Nespecifisks PDE inhibitors

 

Testosterons

Testosterona aizvietojoša terapija

Ar diabētu saistītais hipogonādisms

 

Glikēmijas kontrole un dzīvesveida izmaiņas

Dzīvesveida izmaiņas - fiziskās aktivitātes kāpināšana, sabalansēta diēta ar mazinātu kaloriju patēriņu.

Ārstēšanas pamatā ir adekvāta cukura diabēta kompensācijas nodrošināšana, ar šo terminu saprotot glikēmijas normalizēšanu, normotensiju, normolipidēmiju.Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka, optimizējot glikēmiju, ED veiksmīgi tiek izārstēta.

Farmakoloģiskā terapija

PDE5 inhibitori tiek uzskatīti par pirmās izvēles terapiju ED gadījumos (26;27). Sildenafils, vardenafils un tadalafils ir komerciāli pieejami visā pasaulē. Tie visi ir apliecinājušas savu efektivitāti diabēta pacientu ārstēšanā (28), lai gan ir ziņots, ka vīrieši, kam ir cukura diabēts un ED, mazāk reaģē uz PDE5 inhibitoriem (29). Randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā, iesaistot 268 vīriešus, ar cukura diabētu un ED, novēroja erekcijas uzlabošanos 56 % pacientu, kas lietoja sildenafilu no devas atkarīgā veidā, salīdzinot ar 10 % no tiem kontroles grupā (30). Divi citi daudzcentru, placebo kontrolēti pētījumi liecināja (37;38), ka ārstēšana ar vardenafilu ( 10 mg un 20 mg ) vai tadalafilu ( 10 mg, 20 mg ) sniedz erekcijas uzlabošanos 57% un 72 % un 56% un 64% pacientu, attiecīgi, salīdzinot ar uzlabojumiem 13 % un 25% placebo grupā.

Tomēr, šo terapiju izmantojot, īpaša piesardzība ir jāpievērš gadījumiem ar nestabilu un smagu stenokardiju, svaigu infarktu, dažu aritmiju gadījumos, slikti kontrolētas hipertensijas gadījumos un nav pieļaujama vienlaicīga lietošana ar nitrātiem. Pirms terapijas uzsākšanas ar PDE5 inhibitoru, diabēta pacientiem būtu jākonsultējas ar ārstu.

Testosterona aizvietošanas terapija ir ieteicama vīriešiem ar ED, kuriem konstatē zemu testosterona līmeni, protams, izvērtējot ieguvumus un riskus.

Seksuālā disfunkcija sievietēm ar cukura diabētu

Seksuālās problēmas sievietēm ir sabiedrībā izplatītas. Lieli epidemioloģiskie pētījumi ziņo, ka FSD izplatība svārstās no 40 % - 60 % (31-33) ar augstāko izplatību sievietēm pēcmenopauzē (32).

Riska faktoru kategorijas, kas saistītas ar seksuālo disfunkciju sievietēm, ietver novecošanos (33), cukura diabētu (34;35), CVD (36), hipertensiju, uroģenitālās slimības (40), psihiskus/psiholoģiskus traucējumus (32), vēzi (41) un citas hroniskas slimības (42;43). Turklāt nozīme ir arī sociālai izolācijai, materiālajām grūtībām, bezdarbam, reliģiskajai pārliecībai un fizisko aktivitāšu trūkumam (44).

FSD un diabēts: riska faktori un asociācijas

FSD sievietēm, kuras slimo ar cukura diabētu, ir aprakstīta kopš 1980. Nesen veiktā meta - analīzē (45), kur iekļauti 26 pētījumi, 3168 sievietes ar cukura diabētu un 2823 dalībnieki kontoles grupā, parādīja, ka FSD ir biežāk, un tā ir saistīta ar zemāku Female Sexual funkcija Index ( FSFI ) score diabēta pacientēm nekā kontroli. Turklāt pie meta - regresijas, starp neatkarīgajiem mainīgajiem, tikai ĶMI bija nozīmīgi saistīts ar FSFI efekta lielums (p = 0,005 ), kas liecina, ka biežāk par FSD un zemākas FSFI rezultātu atrasts sievietēm ar lieko ķermeņa svaru, kurām diagnosticēts cukura diabēts. Pētījumi, kas ir veikti ar 1.tipa cukura diabēta pacientēm, pierāda, ka šīm pacientēm FSD galvenokārt korelē ar psiholoģiskiem faktoriem, kā depresiju, trauksmi un ģimenes stāvokli. (Liels pētījums, kurā piedalījās 625 sieviets ar 1. tipa cukura diabēta pacientēm, (47) parādīja, ka depresija ir galvenais faktors, kas korelē ar seksuālo disfunkciju).

FSD, salīdzinot ar vīriešu ED, patoģenēzē lielāka loma ir psiholoģiskiem un sociāliem aspektiem, lai gan arī sievietēm ir vajadzīgs normāls dažādu hormonu līmenis, lai realizētos fizioloģiskā seksuālā aktivitāte. Neapmierinoši kompensēts cukura diabēts var ietekmēt visu šo integrēto sistēmu.

FSD ārstēšana

Pašlaik nav konkrētu vadlīniju, bet ārstēšanas plānā noteikti būtu iekļaujamas dzīvesveida izmaiņas, optimāla cukura diabēta metabolā kompensācija, psihoterapija, medikamenti, fizikālā medicīna ( 2.tabula ) .

2.tabula Sieviešu seksuālās disfunkcijas ārstēšana

  • Riska faktoru modifikācija (svara kontrole, veselīga diēta, regulāras fiziskās aktivitātes)

  • Psiholoģisko prolēmu identifikācija, risināšana

  • Psihoterapija

  • Depresijas ārstēšana

  • Hormonaizvietojoša terapija sievietēm postmenopauzē

  • Fizikālā terapija

Medicīna attīstās un parādās jaunas un inovatīvas metodes, kā arī farmakoloģiskie līdzekļi seksuālās disfuncijas ārstēšanā, taču prevencijā joprojām ''zelta standarts'' ir pacientu izglītošana par veselīgu dzīvesveidu un adekvāta cukura diabēta kompensācijas nodrošināšana, ar šo terminu saprotot glikēmijas normalizēšanu, normotensiju, normolipidēmiju.

Nobeigumā.

Lai gan veikti daudzi pētījumi un pieejami to rezultāti, pētniecība šajā jomā tikai sāk attīstīties.

ED ir neatkarīgs prognostisks marķieris kardiovaskulāriem notikumiem diabēta pacientiem.

Rūpīgas anamnēzes ievākšana, ietverot arī šo veselības aspektu, prasa daudz vairāk laika, bet galu galā var palīdzēt sasniegt efektīvākus rezultātus.

Ārsta māksla ir runāt ar jebkuru pacientu par jebkuru tēmu, arī par šo.

 

1. Seftel AD, Sun P, Swindle R. The prevalence of hypertension, hyperlipidemia, diabetes mellitus and depression in men with erectile dysfunction. J Urol. 2004;171(6 Pt 1):2341–2345. [PubMed]

2. Esposito K, Giugliano F, Martedì E, et al. High proportions of erectile dysfunction in men with the metabolic syndrome. Diabetes Care. 2005;28(5):1201–1203. [PubMed]

3. Lewis RW, Fugl-Meyer KS, Corona G, et al. Definitions/epidemiology/risk factors for sexual dysfunction. J Sex Med. 2010;7(4 Pt 2):1598–1607. [PubMed]

4. Miner M, Esposito K, Guay A, Montorsi P, Goldstein I. Cardiometabolic risk and female sexual health: the Princeton III summary. J Sex Med. 2012;9(3):641–651. quiz 652. [PubMed]

5. Esposito K, Ciotola M, Maiorino MI, et al. Hyperlipidemia and sexual function in premenopausal women. J Sex Med. 2009;6(6):1696–1703. [PubMed]

6. Esposito K, Ciotola M, Marfella R, Di Tommaso D, Cobellis L, Giugliano D. Sexual dysfunction in women with the metabolic syndrome. Diabetes Care. 2005;28(3):756. [PubMed]

7. Bortolotti A, Fedele D, Chatenoud L, et al. Cigarette smoking: a risk factor for erectile dysfunction in diabetics. Eur Urol. 2001;40(4):392–396. discussion 397. [PubMed]

8.Giuliano FA, Leriche A, Jaudinot EO, de Gendre AS. Prevalence of erectile dysfunction among 7689 patients with diabetes or hypertension, or both. Urology. 2004;64(6):1196–1201. [PubMed]

9.Nicolosi A, Moreira ED, Shirai M, Bin Mohd Tambi MI, Glasser DB. Epidemiology of erectile dysfunction in four countries: cross-national study of the prevalence and correlates of erectile dysfunction. Urology. 2003;61(1):201–206. [PubMed]

10. Esposito K, Giugliano F, Martedì E, et al. High proportions of erectile dysfunction in men with the metabolic syndrome. Diabetes Care. 2005;28(5):1201–1203. [PubMed]

11. De Berardis G, Pellegrini F, Franciosi M, et al. QuED Study Group Clinical and psychological predictors of incidence of self-reported erectile dysfunction in patients with type 2 diabetes. J Urol. 2007;177(1):252–257. [PubMed]

12. Demir O, Akgul K, Akar Z, et al. Association between severity of lower urinary tract symptoms, erectile dysfunction and metabolic syndrome. Aging Male. 2009;12(1):29–34. [PubMed]

13. Laumann EO, Paik A, Rosen RC. Sexual dysfunction in the United States: prevalence and predictors. JAMA. 1999;281(6):537–544. [PubMed]

14. Dong JY, Zhang YH, Qin LQ. Erectile dysfunction and risk of cardiovascular disease: meta-analysis of prospective cohort studies. J Am Coll Cardiol. 2011;58(13):1378–1385. [PubMed]

15. Ponholzer A, Temml C, Obermayr R, Wehrberger C, Madersbacher S. Is erectile dysfunction an indicator for increased risk of coronary heart disease and stroke? Eur Urol. 2005;48(3):512–518. discussion 517–518. [PubMed]

16. Araujo AB, Travison TG, Ganz P, et al. Erectile dysfunction and mortality. J Sex Med. 2009;6(9):2445–2454. [PMC free article] [PubMed]

17. Kalter-Leibovici O, Wainstein J, Ziv A, Harman-Bohem I, Murad H, Raz I, Israel Diabetes Research Group (IDRG) Investigators Clinical, socioeconomic, and lifestyle parameters associated with erectile dysfunction among diabetic men. Diabetes Care. 2005;28(7):1739–1744. [PubMed]

18.Esposito K, Ciotola M, Giugliano F, et al. Endothelial microparticles correlate with erectile dysfunction in diabetic men. Int J Impot Res. 2007;19(2):161–166. [PubMed]

19. Dhindsa S, Prabhakar S, Sethi M, Bandyopadhyay A, Chaudhuri A, Dandona P. Frequent occurrence of hypogonadotropic hypogonadism in type 2 diabetes. J Clin Endocrinol Metab. 2004;89(11):5462–5468. [PubMed]

20. Kapoor D, Aldred H, Clark S, Channer KS, Jones TH. Clinical and biochemical assessment of hypogonadism in men with type 2 diabetes: correlations with bioavailable testosterone and visceral adiposity. Diabetes Care. 2007;30(4):911–917. [PubMed]

21. Dhindsa S, Prabhakar S, Sethi M, Bandyopadhyay A, Chaudhuri A, Dandona P. Frequent occurrence of hypogonadotropic hypogonadism in type 2 diabetes. J Clin Endocrinol Metab. 2004;89(11):5462–5468. [PubMed]

22. Kapoor D, Aldred H, Clark S, Channer KS, Jones TH. Clinical and biochemical assessment of hypogonadism in men with type 2 diabetes: correlations with bioavailable testosterone and visceral adiposity. Diabetes Care. 2007;30(4):911–917. [PubMed]

23.Malavige LS, Levy JC. Erectile dysfunction in diabetes mellitus. J Sex Med. 2009;6(5):1232–1247. [PubMed]

24.Dandona P, Dhindsa S. Update: Hypogonadotropic hypogonadism in type 2 diabetes and obesity. J Clin Endocrinol Metab. 2011;96(9):2643–2651. [PMC free article] [PubMed]

25.Bellastella G, Maiorino MI, Olita L, De Bellis A, Giugliano D, Esposito K. Anti-pituitary antibodies and hypogonadotropic hypogonadism in type 2 diabetes: in search of a role. Diabetes Care. 2013;36(8):e116–e117. [PMC free article] [PubMed]

26.Konstantinos G, Petros P. Phosphodiesterase-5 inhibitors: future perspectives. Curr Pharm Des. 2009;15(30):3540–3551. [PubMed]

27. Brant WO, Bella AJ, Lue TF. Treatment options for erectile dysfunction. Endocrinol Metab Clin North Am. 2007;36(2):465–479. [PubMed]

28.Vardi M, Nini A. Phosphodiesterase inhibitors for erectile dysfunction in patients with diabetes mellitus. Cochrane Database Syst Rev. 2007:CD002187. [PubMed]

29.Francis SH, Corbin JD. PDE5 inhibitors: targeting erectile dysfunction in diabetics. Curr Opin Pharmacol. 2011;11(6):683–688. [PubMed]

30.Rendell MS, Rajfer J, Wicker PA, Smith MD. Sildenafil for treatment of erectile dysfunction in men with diabetes: a randomized controlled trial. Sildenafil Diabetes Study Group. JAMA. 1999;281(5):421–426. [PubMed]

31. Shifren JL, Monz BU, Russo PA, Segreti A, Johannes CB. Sexual problems and distress in United States women: prevalence and correlates. Obstet Gynecol. 2008;112(5):970–978. [PubMed]

32. Dennerstein L, Randolph J, Taffe J, Dudley E, Burger H. Hormones, mood, sexuality, and the menopausal transition. Fertil Steril. 2002;77(Suppl 4):S42–S48. [PubMed]

33. Lindau ST, Schumm LP, Laumann EO, Levinson W, O’Muircheartaigh CA, Waite LJ. A study of sexuality and health among older adults in the United States. N Engl J Med. 2007;357(8):762–774. [PMC free article] [PubMed]

34.. Abu Ali RM, Al Hajeri RM, Khader YS, Shegem NS, Ajlouni KM. Sexual dysfunction in Jordanian diabetic women. Diabetes Care. 2008;31(8):1580–1581. [PMC free article]

35.Esposito K, Maiorino MI, Bellastella G, Giugliano F, Romano M, Giugliano D. Determinants of female sexual dysfunction in type 2 diabetes. Int J Impot Res. 2010;22(3):179–184. [PubMed]

36.. Eyada M, Atwa M. Sexual function in female patients with unstable angina or non-ST-elevation myocardial infarction. J Sex Med. 2007;4(5):1373–1380. [PubMed]

37.Goldstein I, Young JM, Fischer J, Bangerter K, Segerson T, Taylor T, Vardenafil Diabetes Study Group Vardenafil, new phosphodiesterase type 5 inhibitor, in the treatment of erectile dysfunction in men with diabetes: a multicenter double-blind placebo-controlled fixed-dose study. Diabetes Care. 2003;26(3):777–783. [PubMed]

38. Sáenz de Tejada I, Anglin G, Knight JR, Emmick JT. Effects of tadalafil on erectile dysfunction in men with diabetes. Diabetes Care. 2002;25(12):2159–2164. [PubMed)

39. Doumas M, Tsiodras S, Tsakiris A, et al. Female sexual dysfunction in essential hypertension: a common problem being uncovered. J Hypertens. 2006;24(12):2387–2392. [PubMed]

40.Lewis RW, Fugl-Meyer KS, Corona G, et al. Definitions/epidemiology/risk factors for sexual dysfunction. J Sex Med. 2010;7(4 Pt 2):1598–1607. [PubMed]

41.Krychman M, Millheiser LS. Sexual health issues in women with cancer. J Sex Med. 2013;10(Suppl 1):5–15. [PubMed]

42. Peng YS, Chiang CK, Kao TW, et al. Sexual dysfunction in female hemodialysis patients: a multicenter study. Kidney Int. 2005;68(2):760–765. [PubMed]

43. Bhasin S, Enzlin P, Coviello A, Basson R. Sexual dysfunction in men and women with endocrine disorders. Lancet. 2007;369(9561):597–611. [PubMed]

44.Basson R, Berman J, Burnett A, et al. Report of the international consensus development conference on female sexual dysfunction: definitions and classifications. J Urol. 2000;163(3):888–893. [PubMed]

45.Pontiroli AE, Cortelazzi D, Morabito A. Female sexual dysfunction and diabetes: a systematic review and meta-analysis. J Sex Med. 2013;10(4):1044–1051. [PubMed]

46. Enzlin P, Rosen R, Wiegel M, et al. DCCT/EDIC Research Group Sexual dysfunction in women with type 1 diabetes: long-term findings from the DCCT/EDIC study cohort.

47.Enzlin P, Mathieu C, Van Den Bruel A, Vanderschueren D, Demyttenaere K. Prevalence and predictors of sexual dysfunction in patients with type 1 diabetes. Diabetes Care. 2003;26(2):409–414. [PubMed]

 

Saīsinājumi

ED- Erektīla disfunkcija

FSD- Female sexual dysfunction

PDE 5 - Fosfordiesterāze 5

cAMP- cikliskais adenomonofosfāts 5

 

 

 

 

 

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!