Ausu, kakla, deguna ārsts

 

Ko darīt, ja bieži iekaist kakls un uz mandelēm ir strutu pūslīši?

 

Konsultē VC4 un Capital Clinic Riga otolaringoloģe Inese Krūmiņa

Šādas sūdzības var būt pie dažādām LOR slimībām. Visbiežāk ar šiem simptomiem cilvēki saprot hronisko angīnu jeb tonsilītu.

Tonsilītu par hronisku uzskata tad, ja cilvēks ar akūtu angīnu slimo piecas vai vairāk reizes viena gada laikā, vai ja mandeļu iekaisuma simptomi turpinās viena gada ietvaros. Visbiežāk hronisks tonsilīts sākas pēc akūta tonsilīta, jo tad akūtais iekaisums mandeļu audos pilnīgi neizzūd, bet turpinās un pāriet hroniskā formā. Bieži vien tas norit slēptā formā. Tikai reti hronisks tonsilīts sākas bez iepriekš izslimotas akūtas angīnas, bet to var veicināt citi hroniska iekaisuma perēkļi (neārstētos zobos, degunā un to blakusdobumos u.c.) Interesanti, ka atsevišķos literatūras avotos minēts, ka arī radioaktīvais starojums var ierosināt hroniskas angīnas attīstību. Var teikt, ka to apliecina hroniskas angīnas gadījumu pieaugums pēc Černobiļas AES katastrofas.

Hroniska angīna rodas, ja aukslēju mandeles netiek galā ar savu uzdevumu cīnīties ar infekciju, kas radusies akūtas angīnas gadījumā (vispārēja akūta infekcijas slimība, kas visbiežāk izpaužas ar slimīgām pārmaiņām aukslēju mandelēs, retāk angīna skar aizdegunes un mēles mandeli. Angīnu var ierosināt gan strutas radoši mikrobi – streptokoki, stafilokoki, gan vīrusi un patogēnās sēnes).

Slimojot ar angīnu, cilvēkam visbiežāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un iekaisušas aukslēju mandeles, kas izpaužas ar periodiskām sāpēm rīklē un/vai detrītu ( baltu - pelēku biezpienveidīga satura veidojumiem aukslēju mandeļu lakūnās jeb ejās). Ja šāds detrīts veidojas, tas nozīmē, ka aukslēju mandeles ar savu uzdevumu - cīnīties ar infekciju - netiek galā.

Ja, izslimojot akūtu angīnu, cilvēkam šis detrīts nepazūd, noteikti ieteicams apmeklēt otolaringologu (LOR). Apskates laikā ārsts noskaidros mandeļu hroniskā iekaisuma dziļumu, vai tas nevar veicināt reimatisma vai citu streptokoku infekciju konplikāciju risku. Ārsts pēc izmeklējumu veikšanas pieņems lēmumu par optimālāko terapiju, un tai ir vairākas iespējas:

  1. mandeļu ķirurģiska izņemšana. No tā nav jābaidās, jo izņemot slimās aukslēju mandeles, cilvēkam vēl paliek mēles mandele, divas rīkles sānu valnīšu mandeles, divas tubārās mandeles, kas aizsargā no infekcijām.

  2. Pusķirurģiska ārstēšana – kriptolīze jeb mandeļu piededzināšanu, ko veic ar radiofrekvences viļņu zondi vai lāzeru.

  3. Krioterapija (aukstuma terapija jeb piesaldēšana). Biežāk pielieto bērniem.

    Profilakses nolūkos ieteicams skalot kaklu ar salvijas tēju 1xdienā visas aukstās sezonas garumā, tāpat var lietot D3 vitamīnu vai zivju eļļu. Regulāri jārūpējas par mutes higiēnu. Jāspēcina organisms un tā aizsargspējas.

    Nav ieteicams detrītu agresīvi aiztikt un mēģināt dabūt laukā pats ar karotīti vai kādu citu priekšmetu.

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!