Atopiskais dermatīts

#

Capital Clinic Riga ārstes - rezidentes dermatoloģijā Gerdas Pētersones raksts žurnālā "Doctus". 

Atopiskais dermatīts (AD) ir niezoša, hroniska vai hroniski recidivējoša iekaisīga ādas slimība, kas visbiežāk sākas bērnībā, AD vispārējā populācijā sastopams 20% bērnu un 2—8 % pieaugušo, pēdējos 30 gados tā izplatība pieaugusi divas trīs reizes. 

Tā kā AD klīniskā aina var būt mainīga, ārstēšanai jābūt individualizētai. Pamata terapijas metodes ir ādas barjerfunkcijas stiprināšana, dzīvesveida maiņa, vecāku un pacientu izglītošana. Smagākos gadījumos izvēlas lokālu vai sistēmisku terapiju. Zinot, ka AD gaita ir hroniski recidivējoša, tradicionālās īstermiņa ārstēšanas vietā ar pretiekaisuma līdzekļiem rekomendē ilgstošu uzturošo terapiju.

  • Pamata terapija un izvairīšanās no provocējošiem faktoriem 


Dažādi fizikāli, mehāniski, ķīmiski, bioloģiski, psiho-emocionāli faktori var kairināt jau tā jutīgo AD pacienta ādu un izraisīt slimības paasinājumus. Provocējošo faktoru identificēšana un izvairīšanās no tiem ļauj ātrāk nokļūt līdz totālai remisijai un uzturēt to ilgstoši.

  • Provocējošie faktori 

Krasas temperatūras svārstības, pazemināts mitruma līmenis provocē ekzēmas attīstību, tāpēc nereti slimības paasinājumi vērojami tieši rudenī un ziemā. Lai mitrinātu gaisu, var izmantot gaisa mitrinātājus. Ādas stāvokli negatīvi ietekmē arī gaisa piesārņojums — cigarešu dūmi, satiksmes radītie izmeši.

Sadzīves un industriālās ķimikālijas, kosmētika, ziepes un mazgāšanas līdzekļi var kairināt ādu un provocēt iekaisuma attīstību. AD pacientiem ieteicams valkāt gludu apģērbu, izvairīties no kairinošiem audumiem (vilnas izstrādājumiem). Pārāk cieši piegulošs apģērbs nav vēlams, jo sviedri var provocēt niezi. Ir dažādi specializēti apģērbi, kas satur cinku un citas vielas ar antibakteriālām īpašībām. 

  • Alergēni

Organisma reaktivitāte pret ieelpotajiem alergēniem pieaug līdz ar vecumu un biežāk attīstās bērniem ar vidēji smagu vai smagu AD. Biežākie ieelpojamie alergēni ir putekļu ērcītes, ziedputekšņi, dzīvnieku epitēlijs, sēnes. Alerģija pret pārtiku dokumentēta aptuveni trešdaļai bērnu ar vidēji smagu AD. Biežākie pārtikas alergēni ir govs piens, olas, soja, rieksti un zivis. Lai gan šie alergēni var provocēt AD attīstību, tomēr biežāk novēro I tipa pastiprinātas jutības reakciju, piemēram, urtikāriju, kas parādās 1—2 stundas pēc ekspozīcijas. 

Ādas aplikāciju testi ieteicami gadījumā, ja ir aizdomas par alerģisku kontaktdermatītu, ja AD izsitumi ir netipiskās vietās, ja vērojama pēkšņa stāvokļa pasliktināšanās, kā arī pret standarta terapiju rezistentos gadījumos. Biežākie kontaktalergēni AD pacientiem ir lokālo ādas kopšanas un medikamentu sastāvdaļas: smaržvielas, konservanti, lanolīns, propilēnglikols, neomicīns, dažkārt pat kortikosteroīdi u.c.

  • Vakcinācija

Priekšstats, ka pacientiem, kam diagnosticēts AD, jāizvairās no vakcinācijas, ir aplams. Nav pierādījumu par standarta vakcīnu ietekmi uz AD un citu atopisku stāvokļu attīstību. Saskaņā ar jaunākajām vadlīnijām pacienti jāvakcinē atbilstīgi vakcinācijas kalendāram. 

Izņēmumi ir AD uzliesmojumi, kad vakcinācija jāatliek, līdz slimība kontrolēta vismaz divas nedēļas. Ja pacients saņem ciklosporīnu vai citu imūnsupresīvas terapijas līdzekli, pirms dzīvu novājinātu vakcīnuievades nepieciešama ārsta konsultācija. Vienīgā vakcīna, kas kontrindicēta AD pacientiem, ir baku vakcīna, jo iespējama eczema vaccinatum attīstība, kas ir dzīvību apdraudošs stāvoklis. 

 

  • Pacientu un vecāku izglītošana


Daudzi vecāki uzskata, ka AD ir alerģija. Lai gan alergēni var būt provocējošais faktors, tas nav ekzēmas pamata iemesls. Tāpat arvien vairāk praksē jāsastopas ar kortikofobiju. Pacientu un viņu vecāku izglītošana un slimības atbalsta grupas ir viens no veiksmīgas AD pacientu aprūpes stūrakmeņiem.  

 

  • Ādas kopšana

Ādas sausums ir viens no raksturīgākajiem AD simptomiem. Emolienti (mīkstinošie krēmi) ir nesējvielu tipa substances, kas nesatur medikamentozi aktīvas darbīgās vielas, un to lietošana ir galvenā AD balstterapija. 

Emolientu lietošana ikdienā palīdz uzturēt un uzlabot ādas barjerfunkciju, samazina ādas uzņēmību pret dažādiem kairinātājiem. Ilgstoša šo krēmu lietošana samazina ādas sausumu, niezi, apsārtumu, zvīņošanos, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc pretiekaisuma medikamentu lietošanas slimības kontrolei. Adekvāta ādas hidratācija iespējama ar hidrofilas bāzes emolientu vismaz divas reizes dienā. Maziem bērniem jāuzklāj 150—200 g krēma nedēļā, lielākiem bērniem 250—500 g, pieaugušajiem 500 g nedēļā. Atbilstīgi procesam iespējams lietot arī lipofilas bāzes emolientus. Eļļas izmantot neiesaka, jo tās palielina TEŪZ un sausina ādu. 

Emolienti-plus satur nemedikamentozas aktīvās vielas, piemēram, saponīnus, flavonoīdus, riboflavī-nus. Emolienti-plus, kas satur baktēriju lizātus no Aquaphilus dolomiae vai Vitreoscilla filifomnis, uzlabo AD pacientu ādas stāvokli un iedarbojas uz ādas mik-robiomu. Jāpiebdst, ka emolientus nav ieteicams lietot uz iekaisušas ādas. 

Pareiza vannošana mitrina ādu, palīdz atbrīvoties no zvīņām, krevelēm. Antiseptisku vielu lietošana samazina bakteriālo kolonizāciju superinfekcijas gadījumā. Sāls vannas palīdz atbrīvoties no atmirušā keratīna, tāpēc var izmantot ļoti sausas ādas un izteiktas impetignizācijas gadījumos. Bērna vannošana ieteicama ik dienas šo tā ūdenī ne agrāk par piecām minūtēm. Ūdenim var pievienot vannas emulsijas, lai izvairītos no epidermas dehidratācijas. Taču jāuzmanās, jo bērns un vanna kļūst slīdīgi, tāpēc palielinās traumatizācijas risks! Tūlīt pēc vannošanās jāuzklāj emolienti. Ja nepieciešams lietot lokālus steroīdus, tad tie jāuzklāj pirms emolientiem. 

Bērniem akūtas ekzēmas gadījumā pēc nomazgāšanās var uzvilkt mitru pidžamu, kam pa virsu uzvelk sausu pidžamu (wet-map therapy}. 

Jāpiebilst, ka no peldēšanās nav jāizvairās, lielākajai daļai bērnu peldbaseina apmeklējums nesagādā problēmas, tomēr dažiem hlorētais ūdens var veicināt slimības paasinājumu hlora kairinošo īpašību dēļ. Lai risku samazinātu, emolientus ieteicams uzklāt pirms baseina, bet pēc baseina kārtīgi noskaloties un atkārtoti uzklāt mīkstinošu krēmu.

Jāizvēlas hipoalerģiski ādas kopšanas un mazgāšanas līdzekļi: tādi, kas nesatur ziepes, smaržvielas, krāsvielas, potenciāli alerģiskus proteīnus (piemēram, auzas, zemesriekstus). 

Atopiskā dermatīta terapijai jābūt individualizētai. Veiksmīgas ārstēšanas stūrakmens ir ne tikai medikamentozā terapija, bet arī dzīvesveida maiņa, pacientu un vecāku izglītošana. 

Pilnu Gerdas Pētersones rakstu lasiet žurnālā "Doctus" 2018.gada oktobra izdevumā.

CHECK- UP

Piesakieties un uzziniet visu par savu patieso veselības stāvokli! Individuālas veselības pārbaužu programmas.

PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI

Piesakieties konsultācijai šeit! Mūsu darbinieki ar Jums sazināsies vistuvākajā laikā!